Tavs partnerisražas palielināšanā

Rūpīgi atlasīti un pārbaudīti mēslošanas līdzekļi, kas nodrošina augstu efektivitāti par izdevīgu cenu. Tos ražo vadošās Eiropas ražotnes, un tie ir piemēroti Latvijas augsnei un laikapstākļiem.

Viss sortiments
Bezmaksas mēslošanas plāns
Piegāde uz tavu saimniecību
Bezmaksas agronoma konsultācija
Reāli rezultāti Latvijas saimniecībās
Produkti no vadošajiem Eiropas ražotājiem
Izdevīgas cenas un zemas izmaksas uz hektāru
Augu mēslošana

Svarīgākās barības vielas kultūraugiem Latvijā

Makro un mikroelementi, bez kuriem kultūraugu raža un kvalitāte paliek zem sava potenciāla.

Izvēlies kultūraugu

Ziemas kviešiem izšķirošs ir slāpeklis cerošanas un stiebrošanas laikā, kā arī vara un mangāna pieejamība.

Makroelementi

Lielākos daudzumos, ražas pamats

Mikroelementi

Mazos daudzumos, izšķiroša ietekme

TOP 10 lietas, kam pievērst uzmanību pirms mēslošanas līdzekļa izvēles

Kviešu un rapšu audzēšanā lēmums par mēslojumu nav tikai par NPK. Šīs ir nianses, kas visbiežāk izšķir vidēju un izcilu ražu.

Kviešu lauks ražas laikā

Šīs atkārtojas gadu no gada neatkarīgi no laikapstākļiem:

  • Viss slāpeklis vienā devā pavasarī, bez dalīšanas pa fāzēm.
  • Mēslošana pēc ieraduma, nevis pēc augsnes analīzēm un pH.
  • Sēra ignorēšana ar pārliecību, ka lietus to ienes.
  • Bora un kalcija atstāšana novārtā rapšu laukā, kur tie ir kritiski.
  • Slāpeklis kā zāles pret visām stresa pazīmēm.
  • Lapu mēslojums karstā dienā – piedegumi un veltīgs darbs.
  • Pārāk liela N deva rapsim rudenī – mazāka ziemcietība un vairāk kaitēkļu.
  • Fosfors izkliedēts pa visu lauku, nevis lokāli pie sēklas – P pārvietojas tikai 1–2 mm.
Astoņas kļūdas, kas visbiežāk izšķir vidēju un izcilu ražu

Kviešu lauks

Slāpeklis pats par sevi ražu neveido, tas ir tikai izejmateriāls. Lai N pārvērstos olbaltumvielās un eļļā, augam vajag sēru aptuveni 10:1 attiecībā pret slāpekli. Kopš sēra emisijas gaisā ir kritušās, sēra trūkums Latvijas laukos vairs nav retums: kvieši paliek gaiši, lapas šauras un stāvas, proteīns neceļas arī pie lielas N devas, bet rapsim nobirst ziedi un krītas eļļas saturs. Sulfāts sāk darboties ātri, elementārais sērs – lēni un ilgāk.

N:S ≈ 10:1S 20–40 kg/ha labībai, 40–60 kg/ha rapsim

Miežu lauks ar salmiem

Augsnes mikroorganismi barību ņem no vienas kopīgas kopnes. Ja salmu un augu atlieku ir daudz (C:N virs 25:1), baktērijas slāpekli aizņem sev un uz laiku atņem to augam – tāpēc pēc labības ar bagātīgu salmu masu kvieši dzeltē, lai gan slāpeklis augsnē ir. Risinājums nav lielāka N deva, bet sabalansēta pieeja: 8–12 kg N uz katru salmu tonnu, sērs un pietiekams mitrums. Līdzsvarota C:N (10–12:1) nozīmē, ka barības vielas nevis iestrēgst, bet nonāk ražā.

C:N 10–12:1+8–12 kg N uz tonnu salmu

Kartupeļu lauks

Kalcijs nav tikai līdzeklis skābuma neitralizēšanai. Tas ir augsnes struktūras un pH pamats, bet pH ir slēdzis, kas atver vai aizver durvis citiem elementiem: pie pH zem 5,5 fosfors saistās ar alumīniju un dzelzi un molibdēns kļūst nepieejams, savukārt virs 7,2 sāk bloķēties bors, cinks un mangāns. Optimālais diapazons ir 6,0–6,8 labībai un 6,2–7,0 rapsim. Tikpat svarīgas ir attiecības – Ca:Mg ap 5:1–7:1 un K:Mg ap 2:1–4:1. Vienpusēja kaļķošana bez magnija bieži beidzas ar magnija un kālija badu.

pH 6,0–6,8Ca:Mg 5–7:1K:Mg 2–4:1

Linu lauks

Augsnē mikroelementi parasti ir, bet augam nepieejamā formā: mangāns un varš saistās organiskajā vielā, bors izskalojas vieglās augsnēs, molibdēns pazūd, tiklīdz pH nokrītas zem 6. Tāpēc tos dod pa lapām un īstajā fāzē: rapsim bors no pumpuru veidošanās līdz ziedēšanai (0,2–0,4 kg B/ha, 2–3 reizes), kviešiem varš un mangāns no krūmēšanās līdz ausošanai. Bora trūkums rapsim nozīmē dobos kātus un nobirušas ziedkopas, vara trūkums labībai – gaišas, savērpušās vārpas un vāju salmu stāju.

B rapsim ziedpumpurosCu un Mn labībai līdz ausošanai

Kukurūzas lauks

Augs reaģē uz stresu ātrāk, nekā to pamana acs. Rapsim ziedēšanas laikā temperatūra virs 27 °C izraisa ziedu abortu, un katrs karstuma vilnis nozīmē neiegūtu ražu. Kviešiem sausums graudu pildīšanās laikā samazina graudu masu, nevis graudu skaitu – tāpēc kļūda šajā fāzē maksā visdārgāk. Stresa dienās slāpeklis nepalīdz, tas augu tikai dedzina. Palīdz aminoskābes un jūras aļģu ekstrakti, bors un cinks pirms stresa perioda, kālijs ūdens režīma regulēšanai un kalcijs šūnapvalkā.

Kritiskās fāzes: rapsim ziedēšana, kviešiem graudu pildīšanās

Linu lauks augsekā

Pākšaugi (zirņi, lauku pupas, āboliņš) atstāj 40–80 kg N/ha, zālājs pēc aršanas pirmajā gadā dod 40–60 kg N/ha, bet biezs salmu slānis no iepriekšējās labības var atņemt 15–25 kg N/ha. Tāpēc deva jārēķina no priekšauga, nevis no vidējā skaitļa: kviešiem pēc pākšaugiem pirmajā gadā var samazināt par 30–40 kg N/ha bez ražas zuduma, savukārt pēc rapšu skābsēklas atliekām slāpekļa minerālizācija sākas vēlu un prasa agrāku papildmēslojumu.

Pākšaugi +40–80 kg N/haZālājs +40–60 kg N/haSalmi –15–25 kg N/ha

Kviešu lauks kāta stiepšanās laikā

Viena liela deva pavasarī ir ērta, bet neefektīva: augs uzņem tikai daļu, pārējais izskalojas vai aiziet gaisā. Labībai slāpekli dala divos līdz trīs piegājienos – krūmēšanās beigās, kāta stiepšanās sākumā un, ja mērķis ir proteīns, vārpošanas sākumā. Rapsim pirmā deva agri pavasarī, otrā – kāta stiepšanās laikā; vēlāka trešā deva pagarina nogatavošanos. Pēdējā slāpekļa piegāde jāpabeidz vismaz 4–6 nedēļas pirms prognozētās pļaušanas, citādi grauds paliek zaļš un mitrums aug.

Labība 2–3 devasRapsis 2 devasPēdējā N 4–6 nedēļas pirms pļaušanas

Kartupeļu lauks

Pārāk liels slāpeklis nedod vairāk ražas, bet gan garākus un vājākus stiebrus, kas velkas un sliktāk iztur sausumu. Biezs, tumši zaļš sējums ilgāk saglabā mitrumu lapu apakšpusē, un tieši tur sākas septorioze un pelēkā lapu plankumainība. Līdzsvarā ar slāpekli jādod kālijs stiebra stājai, kā arī kalcijs un varš šūnapvalka stiprumam. Ja sējums ir pārāk bujns, pēdējo N devu labāk izlaist, nevis kompensēt ar papildu fungicīdu devu.

N pārpalikums = veldre un lapu slimībasK stiebra stājaiVarš cietei

Kukurūzas lauks ar lietus mākoņiem

Granulēts mēslojums bez mitruma vienkārši gaida – tas nav kaitīgi, bet arī nedarbojas. Bīstamākais ir izklājums tieši pirms stipra lietus: virs 20 mm vienā lietū var aizskalot ievērojamu daļu virskārtas slāpekļa, īpaši smilts augsnēs. Lapu mēslojumu vēlams dot vakarā vai agri no rīta, kad stomatas atvērtas un iztvaikošana maza; virs 25 °C šķīdums ātri izžūst un var radīt piedegumus. Ureāzes inhibitori palīdz, ja pēc izklājuma 3–5 dienas nav gaidāms lietus.

Virs 20 mm lietus – N zudumiLapu mēslojums vakarāUreāzes inhibitori sausumā
Ātrais NPK aprēķins

Cik mēslojuma vajag jūsu laukam?

Izvēlieties kultūraugu un ražu, un uzzināsiet orientējošu mēslojuma normu. Pilnajā kalkulatorā varat ievadīt arī augsnes analīzes, pH un priekšaugu.

N

130

kg/ha

1300 kg laukam

P₂O₅

130

kg/ha

1300 kg laukam

K₂O

105

kg/ha

1050 kg laukam

Aprēķins pie zemas P un K nodrošinātības. Precīzāku rezultātu sniedz pilnais kalkulators.

Pilnais kalkulators
Konsultācija

Piesakies konsultācijai

Pastāstiet par savu lauku un mēs sagatavosim piemērotāko mēslošanas risinājumu.

Nosūtot pieteikumu, piekrītat, ka izmantosim jūsu datus atbildes sagatavošanai.